Šovasar ziņu virsrakstos ne mazums reižu pieminēts ilgstošais karstuma vilnis un sausums. Klimata pētnieki jau iepriekš brīdinājuši, ka ekstrēmi laika apstākļi tostarp liels karstums kļūs arvien aktuālāks un viena no šo pārmaiņu sekām ir arī meža ugunsgrēki. Latvijā šogad izdegusī meža platība ir par teju 40% lielāka nekā pērn. Jūlijā lielus papildspēkus nācās piesaistīt paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēkā Garkalnē netālu no apdzīvotas vietas.

"Mēs esam Garkalnē tuvāk apdzīvotai vietai Jāņi, kura bija apdraudēta meža ugunsgrēkā. Degšana bija izcila, mežs dega ar vainaguguni un līdz ar vēja virziena mainīšanos arī uguns virzījās dažādos virzienus. Nebija nosakāms, kā tas viss vispār beigsies," stāsta Dzintars Rozens.

Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības inženieris Dzintars Rozens mežu ugunsgrēku dzēšanā piedalās jau kopš 80. gadiem. Šogad meža ugunsgrēki bijuši īpaši intensīvi garajā vasaras karstuma viļņa periodā. Bijušas dienas, kad vienlaikus ir pat 18 mežu ugunsgrēki dažādās vietās.

Garkalnē šovasar bija paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks un iedzīvotāju satraukums tobrīd jaušams kādā Latvijas televīzijas ziņu sižetā. Tagad šajā vietā 23 hektāru platībā par ugunsgrēku liecina ogļu melnie priežu stumbri. Te lielākoties jaunaudzē plosījusies sarežģīti nodzēšamā vainaguguns, stāta ugunsdzēsējs.